Plēsēju kārta Carnivora
Sermuļu (caunu) dzimta Mustelidae

Ziemā un pavasarī ēd peļveidīgos grauzējus, putnus, to olas un mazuļus, kukaiņus, vardes, gliemjus. Vasarā un rudenī arī sēklas un augļus. Augu barību ēd vairāk nekā meža cauna. Pilsētās galvenokārt pārtiek no baložiem, žurkām un pelēm, kas dzīvo un nakšņo bēniņos. Par dzīvnieku klātbūtni ēkās liecina ekskrementi midzeņa tuvumā un izgrauztas ejas.  Ejas cauna izgrauž, lai tiktu uz savām medību un atpūtas vietām.

Sastopama apdzīvotu vietu tuvumā un mežos.
Siltummīloša suga, kas uz pastāvīgu dzīvi apmetas arī cilvēku mājokļos, pat daudzstāvu māju bēniņos.
Ļoti veikla, labi kāpj kokos, bet uz zemes uzturas vairāk nekā meža cauna. Slēptuves izvēlas dažādos krāvumos, arī ēku spraugās, zem ēkām, pamestās alās.
Pārsvarā medī krēslas stundās un naktī, bet var būt aktīva arī dienā.
Aprīļa beigās vai maijā piedzimst 2–4 mazuļi.
Ārpus vairošanās perioda dzīvo pa vienai.
Dzīves ilgums ap 10 gadi.

Atšķirība no meža caunas akmeņu caunai apmatojums ir ar zilganpelēcīgu nokrāsu. Gaišais plankums pakaklē sadalās divās daļās un stiepjas uz kājām, un ir balts, nevis dzeltens, kā meža caunai. Pēdu spilventiņi ir kaili, bez apmatojuma. Tas redzams sniegā pēdu nospiedumos.

Samērā reta suga. Latvija ir akmeņu caunas areāla ziemeļaustrumu robeža.
Nav aizsargājams. Nelimitēti medījams dzīvnieks.