Plēsēju kārta Carnivora
Sermuļu (caunu) dzimta Mustelidae

Vardes, vēži, zivis, grauzēji, ūdensputni un putni, kas ligzdo uz zemes, putnu olas. Medī gan ūdenī, gan uz sauszemes. Agresīva, nogalina vairāk medījuma, nekā apēd, un no tā ļoti cieš putni, kas ligzdo uz zemes, piemēram, meža pīļu mātītes un lieli ķīri. Neapēsto medījumu noglabā.

Apdzīvo upju, ezeru piekrastes un salas.
Labi peld un nirst. Spēj ienirt līdz 4 m dziļumā un zem ūdens nopeldēt ap 20 m. Starp kāju pirkstiem nelielas peldplēves. Veikla arī uz sauszemes.
Alu iekārto starp koku saknēm, krūmos, akmeņos.
Aktīva visu gadu krēslā un naktī, bet spēj darboties arī dienā. Riests notiek februāra beigās marta sākumā, bet aprīļa beigās jūnija – sākumā mātītei piedzimst 4–5 mazuļi.
Amerikas ūdele var sasniegt 10 gadu vecumu.

Briesmu brīžos no anāliem dziedzeriem izdala šķidrumu ar asu nepatīkamu smaku.
Sekmē vietējo dzīvnieku – Eiropas ūdeles, iespējams, arī sermuļa skaita samazināšanos un izzušanu.   Kustīgāka, aktīvāka, lielāka un agresīvāka nekā Eiropas ūdele, un tādējādi izspiež to no dzīvesvietām.
Amerikas ūdeles dzimtene ir Ziemeļamerika. XIX gs. beigās Eiropā to sāka audzēt fermās. Reizēm dzīvnieki izkļuva no fermām, un labi iejutās jaunajos apstākļos. Vietām ūdeles no fermām atbrīvoja dzīvnieku tiesību aizstāvji, nepadomājot, kā šāds pasākums ietekmēs vietējo sugu dzīvi.
Latvijā Amerikas ūdele pirmoreiz konstatēta 1944. gadā pie Gaujas.
Amerikas ūdelei balta ir pazode un apakšlūpa, bet Eiropas ūdelei balts ir zods, augšlūpa un apakšlūpa.

Sastopama ļoti bieži.
Nav aizsargājama. Nelimitēti medījams dzīvnieks.