Zaķu kārta Lagomorpha
Zaķu dzimta Leporidae

Vasarā: lapas, zariņi, zāle, ķērpji, sēklas.
Ziemā: zari, miza, sīkkrūmi.
Vairāk nekā pelēkais zaķis ēd kokaugus.

Baltais zaķis Latvija it tipisks meža iemītnieks.
Apmatojums vasarā rūsganbrūns, bet ziemā kļūst balts, tikai ausu gali saglabājas melni.
Vasarā dzīvo pa vienam, bet pārējos gadalaikos var veidot grupas.
Aktīvs visu gadu naktī un krēslas stundās. Pārvietojas īsiem lēcieniem, bieži metot cilpas, un izdara dubultgājienus.  Pastāvīgas guļvietas nav. Vasarā guļvieta atrodas pie jebkura dabiska aizsega, rudenī – bieži atklātā vietā, bet ziemā – zem egles vai priedes. Bargās ziemās rok sniegā alas. Teritorijas lielums 3–20 ha. Savu teritoriju atstāj nelabprāt.
Vairošanās periods ilgst no marta līdz septembrim. Gadā 2 metieni. Pirmie zaķēni dzimst aprīļa beigās – maijā, bet otrie jūnija beigās – jūlijā. Reizēm ir arī trešais metiens augusta beigās septembrī.
Var nodzīvot līdz 12 gadu vecumam.

Baltā zaķa ķepas ir platākas nekā pelēkajam zaķim, un biezi apmatotas, kas atvieglo pārvietošanos pa sniegu.

Baltais zaķis ir sens Latvijas iemītnieks, bet no XVII gs. tā izplatība sāk sašaurināties un skaits samazināties. No dzīves vietām to sāk izspiest ienācējs pelēkais zaķis.
Mūsdienās Latvijā balto zaķu nav daudz, un to kļūst mazāk.
Nelimitēti medījams dzīvnieks. Ierobežoti izmantojams.