Zīdītāju klase Mammalia
Plēsēju kārta Carnivora
Suņu dzimta Canidae

Skrajmeži, lietusmeži, krūmāji, pustuksneši.

8,6–17,0 kg.

Ķenguri, truši, grauzēji, ķirzakas, paretam aitas.

Austrālijā nokļuvis kopā ar aborigēniem pirms daudziem tūkstošiem gadu. Aborigēniem dingo bijis sargs, sildījis tos naktī, to gaļa lietota pārtikā.
No mājas suņa atšķiras ar garākiem ilkņiem, plakanāku pieri, kantainākiem žokļiem un vairošanās ieradumiem. Dingo mazuļi dzimst reizi gadā, bet mājas suņiem – divas reizes gadā. Dingo nespēj riet, bet kauc, gaudo un smilkst. Ilgstoši var dzīvot pa vienam, bet reizēm veido barus. Bari var būt gan neradnieciskas medību grupas, gan ģimeņu grupas. Ģimeņu grupās viens pāris dominē, bet pārējie ir tā radinieki.
Sugas pastāvēšanu apdraud krustošanās ar mājas suni.

Tiek uzskatīts par nevēlamu, jo reizēm aiznes pa aitai. Lai tas nenotiktu, Austrālijā aitu ganības ir apjoztas ar pasaulē garāko žogu, un par katru nogalinātu dingo tiek piešķirtas prēmijas.

No Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 1965. gadā.