Kukaiņēdāju kārta Insectivora
Kurmju dzimta Talpidae

Pamatbarība ir sliekas. Dienā apēd ap 50 g slieku. Reizēm kurmis ierīko barības krātuvi, kurā savāc līdz vairāk nekā 400 dzīvu slieku. Savāktās sliekas paralizē ar kodienu galvas segmentā. Ēd arī vaboles, kukaiņu kāpurus.

Sastopams vietās ar auglīgu augsni. Iekultivētos sakņu dārzos un tīrumos, dārzos, pļavās, kā arī lapu un jauktu koku mežos.
Dzīvo augsnē. Virs zemes parādās reti. Teritorija ir 300–3000 m2 liela. Kurmja alu sistēmā ir divi alu veidi. Dziļās alas var sasniegt vairāk kā metra dziļumu, ved uz barošanās vietām, kā arī tiek izmantotas ziemā. Seklās alas atrodas divu līdz piecu centimetru dziļumā un tiek izmantotas kā lamatas augsnē dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem. Seklās alas kurmis regulāri pārbauda un apēd tur nokļuvušos dzīvniekus.
Ja kāda iemesla pēc ala ir atbrīvojusies, to ātri vien aizņem cits kurmis. Kurmim ir vāja redze, atšķir tikai gaismu no tumsas. Labi jūt arī vibrāciju.
Aktīvs visu gadu, cikliski visu diennakti.
Ārpus vairošanās perioda dzīvo pa vienam.
Pārošanās laikā (aprīlī – maijā) tēviņi rok jaunas ejas, lai iekļūtu mātītes alu labirintā.
Maijā vai jūnijā piedzimst 4–5 mazuļi, kas 5–6 nedēļu vecumā pamet mātes alu un dodas meklēt savu dzīvesvietu. Dzīves ilgums 4–6 gadi.

Kažoka matiņi spēj noliekties uz jebkuru pusi, tāpēc pa ejām kurmis skraida gan uz priekšu, gan atmuguriski.

Sastopams ļoti bieži.
Nav aizsargājams.