Neotropikas zooģeogrāfiskā apgabala kodolu veido Dienvidamerika. Tas ir sens un no citām cietzemēm izolēts kontinents. Atsevišķos ģeoloģiskos periodos Dienvidamerika ir bijusi savienota ar Ziemeļameriku, bet vēlāk šī cietzemes saite pārtrūkusi. Mūsdienās tiltu starp abiem kontinentiem veido Centrālamerika un Antiļu salu ķēde.
Dienvidameriku raksturo liela ainavu daudzveidība. Kontinenta ziemeļos plešas lielākais tropu lietus meža masīvs pasaulē, tajā ir iespaidīgs augu blīvums un liela sugu daudzveidība. Brazīlijas plakankalnē aug Brazīlijas priežu meži. Lielas platības aizņem savannas – plaši zālāji ar retiem kokiem – un stepes jeb kampīnas – zālāji bez kokiem. Tās ir vidēji sausas ainavas ar izteiktām mitro un sauso sezonu maiņām. Kontinenta dienvidu daļā un Andu rietumu daļā, kur nokrišņu ir maz, veidojas pustuksneši un tuksneši. Dienvidamerikā ir maz ezeru, bet daudz upju. Lielākās no tām ir Amazone un Orinoko.