Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst Jaunzēlandes, Polinēzijas un Mikronēzijas salas, kā arī Fidži, Jaunhebridu, Zālamana, Timoras un Moluku salas, Bismarka arhipelāgs, Jaungvineja, Austrālija, Tasmanija un to tuvumā esošās sīkākās salas.

Austrālijas apgabala kontinentālajai daļai ir raksturīgi mitrie un subtropu meži, kā arī tuksneši, pustuksneši, savannas ar dzeloņainiem akāciju un eikaliptu krūmiem, savannu meži ar eikaliptiem, kazuarīniem, akācijām, kā arī mūžzaļie cietlapju meži.

Miljoniem gadu Austrālijas apgabala teritorijas ir bijušas atšķirtas no pārējās cietzemes. Tādēļ, plēsēju un konkurentu netraucēta, ir attīstījusies daudzveidīga zemāko zīdītāju fauna, kam ir raksturīgs senums, primitīvisms un endēmisms. Kopš 15. gadsimta cilvēki uz kontinentu un salās ir ieveduši tādus dzīvniekus kā melno žurku, aitu, staltbriedi, zirgu, kamieli, trusi, caunu, zebieksti, sermuli u. c., kas ir savairojušies lielā skaitā un nodara ievērojamu ļaunumu vietējai faunai un florai.