Kārtas nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda rodere – grauzt.
Lai grauztu, šiem dzīvniekiem augšžoklī un apakšžoklī ir pa diviem lieliem kaltveidīgiem priekšzobiem bez saknēm, kuri aug visu dzīvi. Zobus no priekšpuses klāj ļoti cieta emalja, bet zem tās atrodas dentīns, kas ir mīkstāks. Graužot dentīns dilst ātrāk nekā emalja, tāpēc zobs visu laiku uzasinās. Lai zobi nodiltu un neizaugtu pārāk gari, intensīvi jāgrauž cieta barība.
Aiz priekšzobiem seko atstarpe bez zobiem (diastēma) un dzerokļi ar raupjām virsmām barības saberšanai.
Pārtiek pārsvarā no augu barības, sēklām, bet daži patērē arī dzīvnieku valsts barību.
Grauzēju uzņemtajā augu valsts barībā ir daudz celulozes, ko zīdītāju gremošanas sistēma nespēj pilnvērtīgi pārstrādāt. Tādēļ grauzējiem ir liela aklā zarna, kurā atrodas baktērijas, kas šķeļ celulozi.
Dabā grauzēji ir ļoti nozīmīgi:

• tie ir pamatbarība daudziem plēsīgajiem zīdītājiem un putniem, 
• tie izplata sēklas, 
• tie piedalās augsnes veidošanā un vielu apritē dabā.

Vairāku sugu grauzēji, galvenokārt peles un žurkas, ir kļuvuši par lauksaimniecības kaitēkļiem.
Grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju kārta. Tajā ir ap 43% no visām pasaules zīdītāju sugām.