Latvijā putnus gredzenot sāka 1925. gadā, kad vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks Nikolajs fon Tranzē (Transehe) nodibināja Ornitoloģijas centrāli. Kopš 1992. gada putnu gredzenošanu Latvijā organizē un vada Latvijas Gredzenošanas centrs, kas atrodas Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ir viens no daudzajiem Eiropas valstu putnu gredzenošanas centriem. 

Katru gadu Latvijā vidēji tiek apgredzenoti 10 000 sikspārņu, 30 000 putnu un saņemts ap 500 ziņojumu par atrastiem gredzenotiem putniem. Lai iegūtu datus par to izdzīvotību un kustības virzību, katru gadu nepieciešams apgredzenot lielu skaitu putnu, jo daudzu sugu putnu mūžs ir tikai daži gadi. Kopš 1925. gada ir apgredzenoti 1,9 miljoni putnu un saņemtas ziņas par 40 000 atrastiem Latvijā gredzenotiem putniem, kā arī ap 6000 Latvijā atrastiem, bet ārzemēs gredzenotiem putniem. Informācija par visiem gredzenotajiem un atrastajiem putniem tiek savākta un sistematizēta Latvijas Gredzenošanas centrā, kas ikdienas darbā sadarbojas ar citiem Eiropas valstu nacionālajiem putnu gredzenošanas centriem. Visu šo centru darbību koordinē starptautiska organizācija EURING, veidojot vienotu datu banku.

Pētot putnu ekoloģiju un uzvedību un domājot par to aizsardzību, datus var iegūt, putnus skaitot vai citādi novērojot, bet šādas metodes neļauj atpazīt atsevišķu putnu kā indivīdu. Ja gribam noskaidrot, cik ilgi putni dzīvo, kādi ir putnu nāves cēloņi, kādi ir pārvietošanās ceļi putna dzīves laikā, tiek lietota vienkārša un nekaitīga individuāla iezīmēšanas metode, ko veic, apliekot ap putna kāju vieglu, numurētu metāla gredzenu. Uz katra gredzena ir arī saīsināta gredzenošanas iestādes adrese, lai katrs atradējs var paziņot par atrasto gredzenoto putnu. Gredzenojot putnus, zinātnieki iegūst informāciju par dažādiem putnu ekoloģijas un uzvedības jautājumiem, kas nepieciešama, risinot arī putnu aizsardzības problēmas. Gredzenojot putnus Latvijā jau gandrīz 100 gadus, mēs esam ieguvuši ziņas par galvenajiem putnu migrācijas ceļiem un to ziemošanas vietām. Pašlaik gredzenošanas metode galvenokārt tiek lietota, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas notiek dažādās putnu populācijās, kāds ir jauno putnu izdzīvotības līmenis un dzīves ilgums, kā arī kāds ir jauno un veco putnu sastāvs populācijā. Zinot izmaiņas, kas brīdina par iespējamo sugas skaita kritumu, un zinot cēloņus, ir iespējams veikt efektīvus sugas aizsardzības pasākumus.

Ja atrasts vai citādi iegūts putns ar gredzenu, lūdzu ziņojiet par to Latvijas Gredzenošanas centram (LGC).
Pasta adrese: Latvijas Gredzenošanas centrs
O. Vācieša iela 4, Rīga, LV-1004
E-pasta adrese: ring@latnet.lv
Ja putns ir atrasts beigts, noņemiet gredzenu un saglabājiet to. Tad gadījumā, ja vēlāk radīsies kādas neskaidrības, būs iespēja pārbaudīt gredzena noraksta pareizību. Ja gredzens ir nodilis un grūti salasāms, izplākšņotā veidā pievienojiet to vēstulei un nosūtiet Gredzenošanas centram. Ja jums gadās noķert veselu, nesavainotu, apgredzenotu putnu, tad rūpīgi norakstiet visu, kas ir uz gredzena. Putnu ar gredzenu pēc iespējas ātrāk palaidiet brīvībā.
Krāsainie gredzeni tiek lietoti īpašos pētniecības projektos, lai vieglāk varētu noteikt indivīdus dabā, tos nenoķerot. Informāciju par putnu iezīmēšanu ar krāsainiem gredzeniem Eiropā var atrast mājaslapā http://www.cr-birding.org/ vai sūtot informāciju Latvijas Gredzenošanas centram.
Par zosīm un gulbjiem ar kakla gredzeniem var ziņot arī mājaslapā www.geese.org.