Kārtas nosaukums cēlies no latīņu valodas: insectum – kukainis un vorare – ēst.
Kukaiņēdāji ir sīki dzīvnieki, kas pēc izskata reizēm līdzinās grauzējiem. No grauzējiem tos iespējams atšķirt pēc pagarinātās sejas daļas jeb snuķīša. Snuķītis ir visiem kukaiņēdājiem – citam garāks, citam īsāks, vairāk vai mazak kustīgs.
Kukaiņēdājiem raksturīga ļoti strauja vielmaiņa, tādēļ tie ir ļoti ēdelīgi. Daļa sugu diennaktī apēd tik daudz barības, kuras svars līdzvērtīgs paša masai vai pat vairāk.
Acis attīstītas vāji. Labi attīstīti smirddziedzeri. Guļ ļoti maz, jo daudz jāmeklē barība, un dzīvo īsu mūžu.
Tie ir senākie un primitīvākie mūsdienu placentārie zīdītāji. Kukaiņēdāji dzīvojuši uz Zemes jau dinozauru laikos.
Ēd kukaiņus un citus sīkus dzīvnieciņus, ko spēj noķert.
Latvijā pie šīs kārtas pieder eži, ciršļi un kurmis.