Sastopama visā Latvijas teritorijā ļoti bieži.
Nav aizsargājama.

Lauku strupaste ir daudzu plēsīgo putnu un zīdītāju pamatbarība.
Latvija sastopama lauku strupastes ta saucamā dvīņu suga – Austrumeiropas strupaste Microtus rossiaemeridionalis – kuru no lauku strupastes pēc ārējā izskata var atšķirt tikai speciālists.

Sastopama pļavās, ganībās, atmatās, grāvmalās, laukmalās, lauksaimniecības kultūru sējumos un stādījumos.
Vasarā dzīvo atklātās vietās, bet lielākā daļa lauku strupastu pārziemot dodas uz salmu kaudzēm, dārzeņu glabātavām, noliktavām, kur spēj arī vairoties.
Tās lauku strupastes, kas dzīvo lauksaimniecības zemēs, atkarībā no lauku stāvokļa, dzīvesvietu maina gan pavasarī, gan vasarā, gan rudenī pēc ražas novākšanas.
Rok plašas alu sistēmas.
Labvēlīgos apstākļos ala tiek izmantota vairākus gadus pēc kārtas, un ar katru gadu tā kļūst sarežģītāka. Ziemā alu un taciņas ierīko starp sniegu un zemi. Šajā gadalaikā par strupastes klātbūtni var spriest pēc ventilācijas caurumiem sniegā.
Aktīva visu gadu krēslas stundās.
Mātītes dzīvo ģimenēs vai, apvienojoties ar 2–3 metienu pēcnācējiem, ģimeņu grupās.  Pieaugušie tēviņi dzīvo pa vienam.
5–6 reizes gadā dzimst 6–7 mazuļi.
Dzīves ilgums apmēram 1,5 gads.

Veģetācijas periodā – augu, galvenokārt graudzāļu, pākšaugu un kurvjziežu zaļās daļas. Rudenī un ziemā – augu pazemes daļas: saknes, sakneņi, gumi, bumbuļi, sīpoli; sēklas, koku un krūmu miza. Nedaudz ēd kukaiņus un gliemjus.
Gandrīz nemaz neveido ziemas krājumus.

Grauzēju kārta Rodentia
Kāmju dzimta Cricetidae