Grauzēju kārta Rodentia
Susuru dzimta Gliridae (Myoxidae)

Pavasarī ēd koku pumpurus, jaunos dzinumus, lapas un ziedus, pārējā laikā ozolzīles, augļus un lazdu riekstus. Retāk ēd kukaiņus, to kūniņas, gliemjus, sliekas, zirnekļveidīgos.
Barojas kokos.

Latvijā dzīvo upju ielejās vecos platlapju mežos, kur ir daudz dobumainu koku. Midzeni iekārto koku dobumos, putnu būros vai arī labi apslēptās vietās ēkās, retāk alās augsnē.
Vasarā aktīvs krēslas stundās un naktī. Spēj lekt vairākus metrus tālu no koka uz koku, kā arī izlīst pa divus līdz trīs centimetrus platām spraugām.
Dienu pavada slēptuvē. Midzeni būvē galvenokārt no lapām, īsiem zariņiem, retāk izmanto sausu zāli. Periodu no oktobra līdz maijam pavada ziemas guļā.
Guļas laikā dzīvnieka temperatūra pazeminās līdz 4oC, un ķermeņa masa samazinās par 30–40 %. Tādēļ to viegli noturēt par mirušu.
Dzīvo grupās.
Riesta laiks ir drīz pēc ziemas guļas. Jūlijā vai augustā piedzimst 3–4 mazuļi, kurus mātīte mēnesi baro ar pienu.

Var teikt ka susura aste zināmā mērā noder aizsardzībai. Kad susuri kāds satvēris aiz astes, āda no tās nomaucas un susuris aizbēg, bet astes skriemeļi pēc kāda laika sakalst un nokrīt. Turpmāk dzīvnieks būs bez astes.

Mūsdienās Latvijā sastopams Daugavas ielejā pie Skrīveriem un Aizkraukles un Gaujas ielejā Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Gaujas ielejas ziemeļu platums 57o20`N ir lielā susura izplatības ziemeļu robeža.
Aizsargājams: Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.