Mājas pele
Viena no visbiežāk sastopamajām peļu sugām Latvijā.
Nav aizsargājama.
Pirmdzimtene ir Āzijas dienvidrietumu sausās stepes. Cilvēka tuvumā apmetusies jau akmens laikmetā, un kopā ar cilvēku izplatījusies pa visu pasauli.
Latvijā uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās, tikai neliela daļa mājas peļu vasarā dzīvo lauksaimniecības kultūrās, bet pēc ražas novākšanas pārvācas uz sakņaugu glabātavām, noliktavām, ēkām.
Savvaļā dzīvo 25–30 сm dziļās alās ar 2 ieejām. Alā atrodas midzenis un barības krājums.
Aktīva visu gadu krēslas stundās un naktī. Pele bieži pārvietojas pa vienām un tām pašām taciņām, uz kurām atstāj savas spiras, kas atgādina melnus rīsa graudiņus.
Dzīvo ģimenēs, grupās un pa vienai.
Telpās mājas pele dzīvo grupās noteiktā teritorijā, kuru aizstāv. Grupu veido dominējošais tēviņš un vairākas mātītes ar mazuļiem. Grupas locekļi sadzīvo draudzīgi, bet pret svešiniekiem ir agresīvi.
Savvaļā mazuļi dzimst 3–5 reizes gadā, telpās – pat 10 reizes gadā. Metienā 6–7 mazuļi.
Dzīves ilgums ir aptuveni 1–1,5 gads.
Telpās mājas peles ir visēdājas.
Savvaļā ēd sēklas, augu zaļās daļas, arī kukaiņus.
Grauzēju kārta Rodentia
Peļu dzimta Muridae