Sastopama visā teritorijā, bet nevienmērīgi un ļoti reti.
Nav aizsargājama.

Ne velti nosaukta par klaidoņpeli – ļoti kustīga, diennaktī spēj noiet 1,5 km, aiziet simtiem metru no alas, iestaigājot taciņas meža zemsedzē.

Sastopama izcirtumos, krūmājos, lauksaimniecības zemēs, kapsētās.
Klaidoņpeli no citām pelēm var atšķirt pēc astes: tā ir ķermeņa garumā vai nedaudz garāka un kaila.
Alas rok reti, tā vietā izmanto dabiskas slēptuves. Veikli rāpjas kokos, labi lec un peld. Briesmu brīžos bēg lieliem lēcieniem. Ja ienaidnieks sagrābis peli aiz astes, āda no astes nomaucas, un pele aizbēg. Āda neataug, astes skriemeļi sakalst un nokrīt.
Aktīva krēslas stundās un naktī.
Dzīvo pa vienai.
Tēviņa teritorija ir 109 m diametrā, bet mātītes – 64 m diametrā.
Mazuļi dzimst 2–4 reizes gadā, metienā vidēji 6 pelēni.

Pavasarī ēd augu zaļās daļas.
Vasaras otrā pusē, rudenī, ziemā – sēklas, ogas, augļus. Nedaudz ēd arī kukaiņus.

Grauzēju kārta Rodentia
Peļu dzimta Muridae