Kukaiņēdāju kārta Insectivora
Ciršļu dzimta Soricidae

Kukaiņi, to kāpuri, kūniņas, zirnekļi, daudzkāji, kurus ar snuķīti atrod zemsedzē. Sliekas neēd. Ja ziemā nespēj no sasalušas zemes dabūt ārā kukaiņus, ēd arī koku sēklas. Mazajam cirslim ir ļoti strauja vielmaiņa un tāpēc tam jāēd ik pēc dažām stundām. Ja neizdodas paēst, cirslis nobeidzas dažās stundās. Diennaktī apēd barību, kuras svars apmēram 2 reizes pārsniedz paša masu.

Apdzīvo mitrus mežus ar bagātīgu zemsedzi un pamežu, aizaugušu ūdeņu piekrastes, pļavas. Rudenī un ziemā ieviešas apdzīvotās vietās, arī ēkās. Dzīvo klajākās vietās nekā meža cirslis.
Alu pats nerok, bet pārvietojoties skraida pa kurmja un sīko grauzēju alām.
Mazajam cirslim ir asa smaka, ko rada muskusa dziedzera sekrēts. Daudzi plēsīgie dzīvnieki cirsli nokož, bet smakas dēļ neēd. Pūcēm, stārķim, odzei šī smaka netraucē, tie cirsli medī un ēd.
Barību meklē visu gadu un visu diennakti. Vasarā veido tuneļus zemsedzē un zālē, bet ziemā – sniegā. Sniega tuneļi ir 2 cm plati. Ziemā mazais cirslis virs sniega gandrīz neparādās.
Gadā 1–2 metieni, metienā 6–8 mazuļi. Dzīves ilgums 11–15 mēneši.

Mazākais Latvijas cirslis. Kad ciršļu mazuļus iztraucē, reizēm tie migu pamet, iedami rindiņā aiz mātes, ar zobiem ieķērušies cits citam astē.

Sastopams visā Latvijas teritorijā.
Nav aizsargājams.