Grauzēju kārta Rodentia
Susuru dzimta Gliridae (Myoxidae)

Ēd negatavus lazdu riekstus, ozolzīles, meža augu sēklas, augļus, ogas. Pavasarī – koku mizu, pumpurus, jaunos dzinumus. Dažkārt ēd arī putnu mazuļus un olas, kukaiņus. Susura izēstu riekstu var pazīt pēc tā, ka čaumalā izgrauzts apaļš caurums ar gludām malām.

Apdzīvo lapu koku, jauktus skujkoku mežus ar bagātīgu pamežu un zemsegu, krūmājus, parkus.
Vasaras midzeņus no sausas zāles un lapām iekārto koku dobumos, putnu būrīšos, koku, krūmu zaros.
Laiku no oktobra līdz maijam mazais susuris pavada guļā. Pirms tam uzbarojas, un ķermeņa svars palielinās par 50–80%.
Aktīvs siltajā gadalaikā krēslas stundās un naktī. Ārpus vairošanās perioda dzīvo pa vienam.
Tēviņa teritorija ir 1ha, mātītes – 0,8 ha.
Reizi gadā dzimst 3–5 mazuļi.
Dzīves ilgums 3–5 gadi.

Iespējams, ka Latvija ir vistālākā vieta uz ziemeļiem, kur dzīvo mazais susuris. Susura ziemas guļas laikā visi organisma procesi palēninās, ķermeņa temperatūra no 34–36 oC pazeminās līdz 0,5–1,0 oC. Sirdsdarbība un elpošana palēninās par 90%.

Kurzemē un Zemgalē sastopams samērā bieži.
Aizsargājams: Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.