Sastopama visā Latvijas teritorijā, bet retāk nekā pelēkā žurka.
Nav aizsargājama.

Melnās žurkas pirmdzimtene ir Indija, no kuras ar transportlīdzekļiem tā izplatījusies pa visu pasauli, izņemot polāros apgabalus. No pelēkās žurkas var atšķirt pēc garākas astes un lielākām, neapmatotām ausīm.

Dzīvo mazpilsētu, ciematu un ostas pilsētu ēku augšējos stāvos, bēniņos, noliktavās. Uzturas sausākās un siltākās vietās nekā pelēkā žurka. Vietās, kur dzīvo abu sugu žurkas, agresīvā pelēkā žurka padzen melno žurku no zemākajiem stāviem.
Melnā žurka peld sliktāk nekā pelēkā žurka, bet daudz labāk un veiklāk kāpelē, briesmu brīžos pat bēg augšup.
Aktīva visu gadu, biežāk krēslas stundās un naktī. Vietās, kur to netraucē, var būt aktīva arī dienā.
Melnā žurka dzīvo barā, kurā ir vairāki tēviņi un divas vai vairākas dominējošas mātītes.
2–3 reizes gadā dzimst mazuļi. Metienā 4–10 mazuļi.

Visēdājs, kas priekšroku dod augu barībai.

Grauzēju kārta Rodentia
Peļu dzimta Muridae