Plēsēju kārta Carnivora
Sermuļu (caunu) dzimta Mustelidae

Pamatbarība ir peļveidīgie grauzēji, putni (sīlis, dzeņi, irbes, zvirbuļveidīgie), to olas un mazuļi. Tipisks medījums ziemā ir vāvere, kuru cauna medī naktī tās midzenī. Ēd arī kukaiņus, meža augu sēklas un augļus. Mazāk ēd ķirzakas, vardes u.c.
Īpašs kārums ir kameņu un bišu medus.

Sastopama mežos, galvenokārt skujkoku audzēs ar lapu koku piemaisījumiem. Veikli skraida pa kokiem, bet medī pārsvarā uz zemes.
Cauna ir agresīvs un spēcīgs plēsējs. Tēviņi, kas ir lielāki un spēcīgāki nekā mātītes un ar spēcīgāku žokļu muskulatūru, nebaidās uzbrukt pat zaķim un stirnai. Pie izdevības cauna nokož vairāk medījuma nekā spēj apēst, piemēram, iekļuvusi vistu kūtī, bet uzreiz neapēsto barību noslēpj un izlieto vēlāk. Savas barības slēptuves cauna atceras ļoti labi.
Naktī parasti veic 3–5 km, bet reizēm pat līdz 20 km.garas apgaitas. Pastāvīgs midzenis ir tikai mātītēm mazuļu barošanas periodā.
Aktīva visu gadu krēslas stundās un naktī.
Ārpus vairošanās perioda dzīvo pa vienai.
Teritorija 10–15 km2. To iezīmē ar ekskrementiem, kurus novieto uz celma, akmens, krituša koka stumbra vai cita paaugstinājuma. Teritoriju aizsargā.
Martā – jūnijā dzimst 2–4 mazuļi.

No līdzīgās akmeņu caunas atšķiras pēc pakakles plankuma formas un krāsas: meža caunai tas ir ķīļveida, dzeltens vai dzeltenīgi sārts, bet pēdu spilventiņi ir apmatoti. Tas redzams pēdu nospiedumos sniegā. Aste salīdzinoši īsāka un sasniedz apmēram pusi no ķermeņa garuma.

Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā.
Nelimitēti medījams dzīvnieks.
Aizsargājama: Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts”.