Pārnadžu kārta Artiodactyla
Cūku dzimta Suidae

Augu saknes, sakneņi, gumi, zīles, arī kartupeļi, sliekas, kukaiņi un to kāpuri, vardes, putni un to olas, peles, krituši dzīvnieki. Barību saož pat 10 cm dziļumā, to meklē, rakņājoties zemsedzē un augsnē. Uzirdinot augsni, meža cūka sekmē meža dabisko atjaunošanos.

Sastopama lapu koku un jauktos mežos ar eglīšu paaugu, krūmājiem un niedrājiem.
Vasarā un rudenī aktīva krēslas stundās un naktī, bet rudenī un ziemā – arī dienā.
Dzīvo ģimeņu baros, kurus vada cūku māte. Savā teritorijā pārvietojas pa noteiktiem maršrutiem, ieminot taciņas.
Ar noteiktu teritoriju saistīta tikai vairošanās periodā. Meža cūkas teritorijā vienmēr ir dubļu “peldvietas” un koki, gar kuriem cūkas berzējas. Aprīlī vai maija sākumā piedzimst 5–6 mazuļi. Mātītes sivēnus aktīvi aizsargā.
Meža cūka var nodzīvot 20 gadus.

Ilkņi ir gan tēviņiem, gan mātītēm. Žokļiem kustoties, ilkņi berzējas viens gar otru, uzasinās un notrinas īsāki. Ilkņi aug visu mūžu. Tie ir gan cīņas ierocis, gan darbarīks sasalušas zemes uzirdināšanai.

Latvijā meža cūka bija sastopama līdz XVIII gs. beigām, pēc tam izzuda. No jauna meža cūka ieviesusies Latvijas teritorijā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Mūsdienās sastopama visa Latvijas teritorijā.
Limitēti medījams dzīvnieks.
Nav aizsargājams.