Meža sesks
Plēsēju kārta Carnivora
Sermuļu (caunu) dzimta Mustelidae
Pamatbarība ir peļveidīgie grauzēji, bet ēd arī vardes, putnus, ķirzakas. Pie izdevības nomedī vairāk nekā spēj uzreiz apēst, un veido barības krājumus. Piemēram, vardēm pārkož mugurkaulu un uzglabā tās dzīvas.
Visiem sermuļu dzimtas dzīvniekiem, arī meža seskam, proporcionāli dzīvnieka lielumam ir spēcīgākais kodiens plēsēju starpā. Tādēļ šie dzīvnieki spēj medīt dzīvniekus, kas ir tik lieli kā pats mednieks vai pat lielāki.
Sastopams mežu puduros, mežmalās, izcirtumos; parasti nelielu ūdenstilpju tuvumā. Ziemā mēdz pārvietoties tuvāk apdzīvotām vietām. Pa zemi pārvietojas galvenokārt ar 30– 40 cm gariem lēcieniem.
Labi peld un nirst. Samērā veikli skraida pa ēku koka sienām un koku stumbriem.
Midzeni sesks iekārto pamestā alā, starp koku saknēm, akmeņu un zaru kaudzēs, zem ēku grīdas. Ja neizdodas atrast midzeņa iekārtošanai piemērotu vietu, alu rok pats. Lodveida midzenis ar iekšējo diametru 20– 25 cm ir veidots no sausas zāles, peļveidīgo grauzēju ādiņām, putnu spalvām.
Aktīvs visu gadu krēslas stundās un naktī. Dienā sesks guļ slēptuvē.
Vasarā dzīvo ģimenēs, ziemā – pa vienam.
Teritoriju iezīmē ar smaku.
Maijā – jūnijā piedzimst 4–6 mazuļi.
Dzīves ilgums – 5 gadi.
Meža sesks ir mājdzīvnieku – fretku sencis. Atšķirībā no citiem sermuļu dzimtas dzīvniekiem sesks pārvietojoties uzmet kūkumu.
Briesmu brīžos no anāliem dziedzeriem izdala šķidrumu ar asu nepatīkamu smaku.