Grauzēju kārta Rodentia
Kāmju dzimta Cricetidae

Pamatbarība ir ūdensaugi  – kalmes, upes kosas, meldri, glīvenes, lēpes, ūdensrozes, elodejas u.c., to jaunie dzinumi, saknes un sakneņi. Latvijā ondatra ēd ap 30 sugu augus, un arī gliemenes.
Barojas noteiktās vietās, kur pamazām krājas augu atliekas un izveidojas t.s. “barības galdiņš”.
Mītnēs veido barības krājumus.

Sastopama seklos, aizaugušops ezeros un upēs. Dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī. Ļoti veikla ūdenī, labi peld un nirst. Zem ūdens spēj uzturēties 12–17 minūtes un nopeldēt 30–35 m.
Aste kā bebram – klāta ar ragvielas plātnītēm un saplacināta, tikai sāniski, nevis plakaniski kā bebram.
Aktīva visu gadu galvenokārt vakarā un naktī.
Dzīvo ģimenēs apmēram 1 ha plašā teritorijā.
Teritoriju iezīmē ar muskusa dziedzera sekrētu. Savas teritorijas centrā ondatra iekārto ģimenes mitekli: uzbūvē mājiņu vai izrok alu. Ieejas mājiņā vai alā atrodas zem ūdens. Alu rok stāvos krastos. Tā ir 2–20 m gara ar 3–5 izejām, 10 cm diametrā, un ventilācijas atverēm. No ieejas uz midzeņa kamerām ved vairākas ejas. Midzeņi iekārtoti dažādā augstumā, lai, atkarībā no ūdens līmeņa svārstībām, dzīvnieki vienmēr atrastos sausumā.
Ja ondatras dzīvesvieta nav piemērota alas rakšanai, būvē mājiņu. Būvmateriāls ir tie paši ūdensaugi, ko ēd. Mājiņa ir 1,5 m augsta ar 30 cm biezām sienām un tās diametrs pie pamatnes ir 2,8 m.
Mazuļi dzimst līdz 3 reizēm gadā. Metienā ir 5–7 mazuļi.
Dzīves ilgums līdz 3 gadiem.

Otrs šī dzīvnieka nosaukums ir bizamžurka. Ondatras pavilnas mati ne tikai biezi, bet galos arī savēlušies, tāpēc pavilna ir tik blīva, ka nelaiž cauri ūdeni. Kad dzīvnieks ienirst, matiņi cieši sakļaujas, bet gaiss starp tiem saglabājas. Šis gaisa slānis neļauj ūdenim piekļūt ādai, un dzīvniekam ir silti.

Ondatras dzimtene ir Ziemeļamerika. Latvijā ondatra pirmo reizi konstatēta 1961.gadā. Mūsdienās parasta visa Latvijas teritorijā.
Nav aizsargājama.