Kārtas nosaukums cēlies no grieķu valodas: artios – pāra skaitlis, dactylos – pirksts.
Kājām labi attīstīti divi pirksti: trešais un ceturtais, un abi beidzas ar masīvu ragvielas nagu. Uz šo divu pirkstu galiem dzīvnieki pārvietojas. Tāda kāju uzbūve ļauj ātri skriet un bēgt no uzbrucēja.
Pārnadži ir lieli un vidēji lieli dzīvnieki.
Daudzu sugu tēviņiem ir ragi, kurus periodiski maina.
Pārnadži dalās neatgremotājos (meža cūka) un atgremotājos (briedis, stirna, alnis).
Atgremotāji ir augēdāji. To zobiem ir raupjas virsmas, kas pielāgotas rupjas, ar celulozi bagātas barības saberšanai. Barību sasmalcināt palīdz arī ragvielas valnīši, kas ir aukslējās. Atgremotāji noplūkto barību norij nesakošļātu. Tas ļauj mazāk uzturēties ganībās, kur no visām pusēm uzglūn briesmas. Barība nonāk saliktā kuņģa priekšējos nodalījumos, kur notiek barības šķelšana ar mikroorganismu palīdzību. Vēlāk drošākā vietā dzīvnieki atguļas, kuņģī uzrūgušo barību atrij, sakošļā un norij vēlreiz. Šoreiz barība nonāk kuņģa tālākajos nodalījumos, kur turpinās tās sagremošana.
Neatgremotāji ir visēdāji. To kuņģis ir samērā vienkāršs.
Pārnadži ir nozīmīgi medību dzīvnieki.
Mūsdienās Latvijā dzīvo 4 sugu pārnadži: meža cūka, staltbriedis, stirna, alnis. Senatnē bijuši arī ziemeļbrieži, sumbri un tauri, taču šie dzīvnieki izzuduši klimata izmaiņu un intensīvu medību dēļ.