Grauzēju kārta Rodentia
Peļu dzimta Muridae

Pelēkā žurka dzīvo mitrās vietās. Latvijā apdzīvotās vietās uzturas ēku pagrabos, kanalizācijas sistēmās, fermās, noliktavās, bet vasarā atsevišķi īpatņi dzīvo atkritumu izgāztuvēs, pie ūdeņiem apdzīvotu vietu tuvumā. Biežāk sastopama lielās pilsētās.

Visēdājs, kas priekšroku dod gaļai. Uzbrūk sivēniem, cāļiem, pelēm, putniem, zīdaiņiem. Ēd arī putnu olas. Apdzīvotās vietās bieži pārtiek no cilvēku pārtikas atlikumiem. Baroties dodas pa vienām un tām pašām takām.

Midzeņus ierīko grūti pieejamās vietās ēku spraugās vai pašas izgrauztās alās.
Labi peld un nirst.
Ātri izstrādā nosacījuma refleksus un aizsargreakcijas.
Pelēkā žurka ir nometnieks, kas dzīvo vienā vietā. Jaunie dzīvnieki, meklēdami apmešanās vietu, var aiziet tālu.
Aktīva visu gadu krēslas stundās un naktī. Dzīvo ģimenes grupā, kuru vada spēcīgākais tēviņš. Svešiniekus grupas locekļi padzen. Pelēko žurku tēviņš, kurš cīņā uzvarējis, nedaudz paaugas un nedaudz pieņemas svarā. Pelēkās žurkas aug visu mūžu. Tēviņš, kurš uzvarējis daudzās cīņās, ir lielāks un smagāks par citiem, un kļūst par grupas vadoni.
Parasti mazuļi dzimst 3 reizes gadā. Metienā 5–10 mazuļi. Diezgan bieži vairākas mātītes, kam ir mazuļi, dzīvo kopā.
Dzīves ilgums 1,5– 3 gadi.

Pirmdzimtene ir Ziemeļķīna, kur suga izveidojusies ledus laikmetā un dzīvojusi mežos un krūmājos. 

Kad klimats kļuva siltāks un ledus sāka kust, pelēkā žurka savu dzīvesvietu pakāpeniski sāka paplašināt. Līdz tam laikam, kad pa upēm un jūrām sāka peldēt kuģi, tas notika ļoti lēnām. 

Mūsdienās ar transportlīdzekļiem pelēkā žurka izplatījusies pa visu pasauli, izņemot Antarktīdu.

Sastopama visā Latvijas teritorijā.
Nav aizsargājama.