Pelēkais zaķis

Lepus europaeus

Zaķu kārta Lagomorpha
Zaķu dzimta Leporidae

Vasarā: lakstaugi, jaunie dzinumi, kultūraugi.
Ziemā: koku pumpuri un mizas.
Pavasarī un rudenī bieži ganās ziemāju zelmenī.

Apdzīvo atklāta ainavu ar tīrumiem, ar meža puduriem un krūmājiem, arī pilsētu mežaparkus.
Aktīvs visu gadu naktī un krēslas stundās. Lielās ausis liecina, ka orientējas galvenokārt ar dzirdi. Dzīvo pa vienam.
Uzturas noteiktā teritorijā. Dienā parasti guļ vienā un tajā pašā vietā pie krūma, kociņa, akmens, celma utt. Guļ ar galvu uz to pusi, no kuras pats nācis vai ar galvu pret vēju. Labi peld. Briesmu brīdī raksturīgs skaļš, žēls kliedziens.
Vairošanās periods ilgst no marta līdz septembrim. Gadā 2–3 metieni. Pirmie zaķēni var piedzimt marta beigās, kad zemi vēl klāj sniegs.
Pelēkais zaķis var sasniegt 13 gadu vecumu.

Latvijas teritorijā kādreiz bija sastopams tikai baltais zaķis. Pelēkais zaķis ieceļojis XVII gs. no dienvidiem un biežāk bijis sastopams Kurzemē. XIX gs. pelēkais zaķis kļūst par dominējošo zaķu sugu Latvijā.

Bieži sastopams visā Latvijas teritorijā.
Nelimitēti medījams dzīvnieks.
Nav aizsargājams.