Kārtas nosaukums cēlies no latīņu valodas: carnis – gaļa; vorare – ēst.
Plēsējiem var būt ļoti dažāds izmērs, izskats un dzīvesveids. Kopīga ir galvaskausa uzbūve, zobu sakārtojums, kā arī vēsturiskā radniecība. Pārsvarā plēsēji ir pielāgoti medījuma izsekošanai, notveršanai un apēšanai.
Arī plēsēju zobi pielāgoti to barošanās veidam. Ar ilkņiem satver un nogalina medījumu, bet ar plēsējzobiem, kam ir asas griezējšķautnes, gaļu saplosa.
Dabā plēsēji ir zālēdāju skaita regulētāji.
Dažu sugu plēsēji ir visēdāji.
Latvijā sastopami lāču, kaķu, suņu un sermuļu dzimtas pārstāvji.
Latvijā augumā lielākais plēsēju pārstāvis ir brūnais lācis, bet mazākā ir zebiekste.