Grauzēju kārta Rodentia
Kāmju dzimta Cricetidae

Veģetācijas periodā ēd augu zaļās daļas un augļus, sēnes,nedaudz arī kukaiņus un tārpus. Ziemā ēd kokaugu mizu un lapu koku sēklas, ķērpjus. Ziemai veido nelielus barības krājumus – sēklas, ogas, ķērpjus.
Rūsganā mežstrupaste atrasto barību aiznes uz kādu noteiktu vietu, kur to noēd. Neēdamās daļas – augu sēklu apvalki un spārniņi, zālaugu, sūnu un ķērpju daļas, sagarināti un apgrauzti zariņi u.c. krājas nelielās kaudzītēs: izveidojas tā sauktie barības galdiņi. Pēc tiem var spriest par strupastes klātbūtni.

Apdzīvo jauktus mežus.
Vasarā un rudenī nelielā skaitā ieviešas lauksaimniecības kultūrās, salmu kaudzēs, sakņu un augļu dārzos, parkos. Priekšroku dod mitrākām, ēnainām mežaudzēm ar bagātīgu pamežu.
Rūsganā mežstrupaste ir daudzu plēsīgo putnu un zīdītāju barība.Veikli kāpelē un skraida pa kokiem 1–3 m augstumā. Skrien ātrāk nekā citas strupastes. Naktī nostaigā 60–150 m.
Midzeni no sausas zāles, lapām, ķērpjiem, sūnām ierīko dabiskā slēptuvē – krituša koka stumbrā, vecā celmā, akmeņu vai žagaru kaudzē – vai pašas raktā alā.
Aktīva visu gadu krēslas stundās un naktī.
Dzīvo ģimenēs, nelielās grupās vai pa vienai.
Pārvietojas pat 2 ha plašā teritorijā.
2–3 reizes gadā dzimst 5–6 mazuļi.
Dzīves ilgums 1,5 gadi.

Ziemā jaunos augļu dārzos un kokaudzētavās apgrauž kociņiem mizu.

Sastopama ļoti bieži visā Latvijas teritorijā.
Nav aizsargājama.