Staltbriedis

Cervus elaphus

Pārnadžu kārta Artiodactyla
Briežu dzimta Cervidae

Vasarā: lakstaugi, koku un krūmu jaunie dzinumi un lapas. Arī lauksaimniecības kultūras. Ziemā: virši, mellenāji, brūklenāji, ķērpji, koku zari un miza.

Apdzīvo mežus ar bagātu pamežu, kur ziemā sniega segas biezums nepārsniedz 40 cm. Vasarā un rudenī aktīvs krēslas stundās un naktī, bet ziemā – arī dienā.
Staltbriežu govs dzīvo kopā ar iepriekšējā un kārtējā gada teļu. Šādām grupām apvienojoties, izveidojas bars, kuru vada vecākā govs. Buļļi dzīvo atsevišķā barā, kuram vadoņa parasti nav. Jaukti bari izveidojas septembrī riesta laikā.
Maija otrajā pusē jūnija sākumā piedzimst viens mazulis.
Vidējais dzīves ilgums ap 18 gadiem.

Staltbrieži Latvijā dzīvojuši pirms 5–6 tūkstošiem gadu, bet ap XIII gs. Latvijas teritorijā tie bija izzuduši. Latvijā atkal ieviesti, sākot ar XVII gadsimta beigām, kad atsevišķu muižu mežos ierīkoja “iršu dārzus”. XIX gs. no vairākiem briežu dārziem dzīvnieki izbēguši un iedzīvojušies savvaļā. Limitēti medījams dzīvnieks.
Nav aizsargājams.

Rudenī, riesta laikā tēviņi medz baurot, tada veidā gan pievilinot mātītes, gan ar balss tembru signalizējot par saviem izmēriem un vecumu. Šaja laika teviņiem ir pilnība izveidojušies ragi, kas kadu laiku pec riesta, parasti marta, tiek nomesti.