Susliks

Spermophilus spp.

Zīdītāju klase Mammalia
Grauzēju kārta Rodentia
Vāveru dzimta Sciuridae

Pļavas, mežastepe, stepe, pustuksneši, kalni līdz 3000 m augstumam.

0,6–0,8 kg

Lakstaugi, sīpoli, sēklas, reizēm kukaiņi

Aktīvi dienā. Dzīvo kolonijās, bet katrs dzīvnieks rok sev alu un aizstāv savu teritoriju. Uzturas vietās, kur zāle reta un briesmas iespējams pamanīt savlaicīgi. Jūtot briesmas, susliks izslejas pakaļkājas, nosvilpjas un iebēg alā. Kad vasaras vidū zāle izkalst, dodas guļā un guļ līdz pavasarim. Guļas laikā ieeju alā noslēdz ar augsni.

Rokot alas, susliki iznes virspusē dziļākos augsnes slāņus, tādējādi ielabojot augsni un veicinot melnzemes veidošanos. Bojā sējumus, tādēļ lauksaimniecības zemēs tos apkaro. Pārnēsā mēri.

No Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 1982.–1987. gadā.