Kamieļu acis klāj caurspīdīgs plakstiņš, kas pasargā tās no savainojumiem tuksneša smilšu vētru laikā.

Tatārijas saigas deguna garās ejas vasaras karstumā palīdz filtrēt putekļus un atdzesēt ieplūstošo gaisu. Ziemā caur nāsīm plūstošais gaiss sasilst, pirms tas nokļūst plaušās.

Ehidnas smailais purniņš ir ļoti jūtīgs un uztver temperatūras izmaiņas, un tas ir arī taustes orgāns.

Kamieļa apmatojums pasargā no krasām temperatūras svārstībām, jo vēsā naktī neļauj kamielim atdzist, savukārt karstā laikā tas sasilst lēnām.

Kamieļu kupros uzkrājas līdz 35 kg tauku, kurus tas lēnām izmanto, ja pietrūkst barība un ūdens. Kamielis bez ūdens var iztikt aptuveni 10 dienas.

Karakala smilškrāsas kažoks palīdz maskēties ainavā, pielavoties medījumam.

Kamieļu platie pēdu spilventiņi nodrošina stabilitāti irdenās smiltīs un sniegā. Garās kājas ķermeni tur atstatus no sakarsušajām smiltīm.

Ehidnas priekškājas ir īsas, ar spēcīgiem nagiem, kas piemēroti ātrai rakšanai, bet pakaļkāju nagi ir garāki par priekškāju nagiem un atliekti – ar tiem ehidna tīra savu kažoku starp adatām.

Ķenguriem ir spēcīgas pakaļkājas. Dzīvnieka cīpslas un muskuļi veidoti tā, ka visērtāk dzīvniekam pārvietoties lēcieniem 20–25 km/h ātrumā.

Ķenguram kā svarīgs atbalsta punkts kalpo spēcīgā aste, kura atbalstoties var noturēt dzīvnieka svaru.

Aizstāvoties uz sauszemes, ķengurs sit ar spēcīgajām pakaļkājām, bet ūdenī ar priekškājām slīcina uzbrucēju.

Ķengura mazulis piedzimstot ir ļoti mazs, un viņam attīstītas tikai priekškājas. Ar to palīdzību viņš aizrāpo līdz mātes zīdeklim, pieķeras tam, un somā pavada vismaz 9 mēnešus.