Grauzēju kārta Rodentia
Kāmju dzimta Cricetidae

Pavasarī un vasarā ēd augu zaļās daļas.
Rudenī – arī koku mizu, sēklas, ogas, sēnes, sūnas.
Izrādās, ka augi pasargā sevi no pārmērīgas apēšanas. Lielbritānijas zinātnieki ir konstatējuši sakarību starp silīcija saturu graudzālēs un tumšās strupastes daudzuma svārstībām.
Ziemā, kad barību atrast grūti, tumšā strupaste daudz ēd parasto ciņusmilgu Deschampsia caespitosa, bet silīcija daudzums šajā augā svārstās. Pavisam maz silīcija ir smilgās, kas aug vietās, kur tumšo strupastu ir maz. Ēdot smilgas, kurās silīcija maz, strupastes ātri pieņemas svarā, un arī šo dzīvnieku daudzums palielinās.
Visvairāk silīcija ir smilgās, kas aug vietās, kur tumšo strupastu ir ļoti daudz, bet, ēdot šādu barību, tās katru dienu zaudē 0,5% ķermeņa masas.
Regulējot silīcija daudzuma lapās, parastā ciņusmilga pasargā sevi no pārmērīgas nograušanas, un pie viena ietekmē arī strupastu daudzuma svārstības.

Apdzīvo mitras, pārpurvotas meža pļavas un mežmalas, aizauguši izcirtumi, zāļu purvi, palieņu pļavas.
Dzīvo slēpti. Skraidīdama garajā zālē iemin taciņas, uz kurām var atrast t.s. “barības galdiņus” – augu atlieku un zaļu spiru kaudzītes barošanās vietās.
Midzeni veido no sausu lapu sloksnēm, un to iekārto sausākā vietā, piemēram, uz ciņa vai starp koku un krūmu saknēm, vai arī pašas raktā alā.
Ar tumšajām strupastēm barojas plēsīgie putni un zīdītāji. Aktīva visu gadu un visu diennakti, bet barību meklē krēslas stundās.
Dzīvo ģimenēs un pa vienai.
Tēviņi aizstāv teritoriju, bet mātītes ne. Teritoriju iezīmē, uz taciņām atstājot spiru kaudzītes.
3–4 reizes gadā dzimst 5–6 mazuļi.
Dzīves ilgums 1–1,5 gadi.

Sastopama visā teritorijā, bet nevienmērīgi un mazākā skaitā nekā rūsganā mežstrupaste un lauku strupaste.
Nav aizsargājama.