Grauzēju kārta Rodentia
Kāmju dzimta Cricetidae

Barībā patērē ap 200 sugu augus. Barības sastāvs mainās atkarībā no gadalaika.
Pavasarī un vasarā ēd graudzāles, meldrus, grīšļus, kalmes, kosas, doņus, vilkvālītes, niedres, ūdensrozes, lēpes u.c. Vietā kur dzīvnieks regulāri barojas veidojas  “barības galdiņi” no apgrauztu augu atliekām.
Rudenī un ziemā pārtiek no augu pazemes daļām: saknēm, mizas, sakneņiem, bumbuļiem. Var veidot ziemas krājumus.

Vasarā dzīvo nelielu aizaugušu upju, dīķu, grāvju piekrastē, zāļu purvos, kur ir daudz augu. Labi peld un nirst.
Tēviņi un mātītes dzīvo atsevišķi katrs savā teritorijā.
Mātītes teritorija ir 70 m gara piekrastes josla, tēviņa – 130 m. Var dzīvot arī piemājas dārziņos un augļu dārzos ar augstu gruntsūdeni.
Vasaras otrā pusē no ūdenstilpēm pārvietojas uz sakņu dārziem, kartupeļu laukiem, kokaudzētavām, augļu dārziem, kur alās pārziemo.
Rok alas pati un labprāt izmanto arī kurmja alas. Vasarā dzīvo vienkāršās alās. Rudenī rok sarežģītu alu sistēmu 30–50 cm dziļumā. Ieeja alā ir gan zem, gan virs ūdens. Alā ir midzenis un barības krātuve.
Aktīva visu gadu naktī un krēslā.
Divas trīs reizes gadā mātītei dzimst 5–7 mazuļi.
Dzīves ilgums 2 gadi.

Alas priekšā bieži nograuž zāli, izveidojot “mauriņu”. 

Sastopama visā teritorijā piemērotās vietās. Biežāk rietumu, ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu rajonos.
Nav aizsargājama.