Plēsēju kārta Carnivora
Sermuļu (caunu) dzimta Mustelidae

Latvijā ūdru barībā liels īpatsvars ir parastajām vardēm. Daudz ēd arī zivis, pārsvarā īsākas par 10 cm (platgalves, stagarus, akmeņgraužus, asarus, mailītes, raudas, strauta foreles, lašu mazuļus).
Ēd arī ūdens kukaiņus, piemēram, spāru un lielo ūdensvaboļu kāpurus.
Mazāk ēd vēžus, zīdītājus, putnus, gliemjus.

Dzīvo cilvēkam grūti pieejamu meža upju un strautu piekrastē, kur atrodamas slēptuves. Retāk apmetas ezeru krastos. Apdzīvo ap 100 m platu joslu gar piekrasti 2–5 km garumā, sliktos barošanās apstākļos pat 15–20 km.
Bieži apmetas bebru applūdinātās teritorijās.
Aktīvs visu gadu krēslas stundās un naktī. Uzturas gan uz zemes, gan ūdenī. Dzīvo ģimenēs un pa vienam. Ļoti uzmanīgs, briesmu brīžos klusi ienirst ūdenī. Ūdram ir viena pastāvīga slēptuve – midzeņa ala un vairākas pagaidu slēptuves pakrastēs zem saknēm.
Maijā vai jūnijā piedzimst 2–3 mazuļi.
Dzīves ilgums ir 10 –15 gadi.

Latvijā ūdru populācija ir ap 4000 dzīvnieku.
Medīt aizliegts.
Aizsargājams: Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts”.