Vilks

Canis lupus

Plēsēju kārta Carnivora
Suņu dzimta Canidae

Medī stirnas, staltbriežus, meža cūkas un bebrus. Var pārtikt arī no sīkākiem dzīvniekiem.
Rudenī, kad medīt mācās jaunie vilki, reizēm notiek uzbrukumi mājlopiem.

Galvenokārt uzturas mežos un augstajos purvos. Meklējot barību, var ienākt apdzīvotās vietās.
Aktīvs visu gadu pārsvarā naktī un krēslas stundās. Dienā atpūšas jebkurā apslēptā vietā. Latvijā vilki dzīvo 5–6 dzīvnieku lielos baros: dominējošais pāris ar saviem šā gada mazuļiem un dažiem iepriekšējā gada pēcnācējiem. Baram ir teritorija, kuras lielums atkarīgs no barošanās apstākļiem – vasarā 3–15 km rādiusā ap midzeni, bet ziemā – līdz 1000 km2.
Midzeni iekārto grūti pieejamās, slēptās vietās.
Aprīļa beigās – maijā piedzimst 4–6 mazuļi.
Vilki var sasniegt 10 gadu vecumu.

Vilks spēj sakrustoties ar mājas suni.

Vilki sastopami visā teritorijā. Latvijā vilku populācija ir 400 – 600 indivīdu robežās.
Limitēti medījams dzīvnieks.
Aizsargājams: Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts”.