Plēsēju kārta Carnivora
Sermuļu (caunu) dzimta Mustelidae

Pamatbarība ir peļveidīgie grauzēji, ciršļi un kurmji. Ēd arī putnus, to olas, vardes, kukaiņus. Bieži barību meklē, skraidot pa peļveidīgo un kurmju alām, bet ziemā – zem sniega. Ja medījuma daudz, izēd tikai smadzenes, pārējo noglabā. Dienā apēd barību, kas sver apmēram pusi no tās ķermeņa masas.

Sastopama mežos, lauksaimniecības zemes, apdzīvotās vietās, arī pilsētās.
Atpūtai neizmanto pastāvīgu midzeni, bet gadījuma rakstura slēptuves: peļu alas, tukšumus starp koku saknēm, starp akmeņiem, zaru kaudzēs utt.
Aktīva visu gadu krēslas stundās un naktī.
Ārpus vairošanās perioda dzīvo pa vienai.
Zebiekstes teritorija ir 3–4 ha. Apsekojot savu teritoriju un medījot, zebiekste turas tuvāk krūmiem, mežmalai vai citam aizsegam, un izvairās no atklātām vietām.
Aprīļa beigās – maijā piedzimst 4–7 mazuļi.

Zebiekste ir augumā mazākais plēsēju kārtas pārstāvis. Tai ir ļoti spēcīgs sakodiens, tādēļ spēj medīt dzīvniekus, kas ir tik lieli kā pati vai pat lielāki.
Liela izmēra zebiekste ir grūti atšķirama no neliela sermuļa. Galvenā atšķiriba ir astes gals. Zebiekstei tas ir astes krāsā, bet sermulim astes gals ir melns, un aste garāka.

Bieži sastopama visa Latvijas teritorijā.
Aizsargājama: Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts”.