Latvijā parasts caurceļotājs un vietām, īpaši Kurzemē, arī samērā parasts ligzdotājs. 1973. gadā atklātā ligzdošana Kazdangas apkārtnē iezīmēja pašreizējās ekspansijas sākumu Latvijā. Sastopams dažādās ūdenstilpēs, arī jūras piekrastē, migrācijas laikā bieži lauksaimniecības zemēs. Ligzda ir milzīgs augu krāvums. Par ligzdas materiālu visbiežāk kalpo ūdensaugi, to saknes, dubļi, ko var atrast ūdenstilpē. 

Pārtiek no augu izcelsmes barības – aļģēm, augu zaļajām daļām un saknēm, kultūraugiem, sēklām, graudiem. Pirmie gulbji uz Latviju atlido februārī un martā. Vairākums no tiem ir ligzdotāji, kas ieradušies, lai ieņemtu labāko ligzdošanas teritoriju. Kad ūdenstilpes atbrīvojas no ledus, ierodas lielākā daļa gulbju. Vairākums no tiem ir neligzdotāji, kam Latvija ir tikai īslaicīga apstāšanās vieta pārlidojumā uz Igauniju, Somiju un Krieviju. Nelielā skaitā regulāri pārziemo, atkarībā no ziemas apstākļiem vidēji ap 100–200 īpatņu un galvenokārt valsts rietumu daļā.